Varbūtību slogs

Tu it kā pieņem lēmumu, bet neko nedari. Ambivalenta lojalitāte: Tu esi lojāls visām iespējām, tāpēc reāli nevienai. Pieņemot dekoratīvus lēmumus Tu pasaki “jā”, bet neatcel “nē”. Eksistenciāls limbo ir dārgs sporta veids. Tā pamatā ir izvairīšanās caur pus-darbību (angliski ''half-ass'' ) un reti kurš cilvēks mūsdienās tajā nav eksperts. Kā zināt vai Tu esi...

Iepūt gaisu labās lietās

Beidzot Tevi kāds izvēlējās un uzlika uz savas skatuves, jo viņiem patīk kā un ko Tu dari. Un lai gan Tu gaidīji citu publiku, pirmajās rindās sēdēja Tavas bailes ar binokli rokās (lai redzētu visas grumbas, jo Tev tas prasīja tik ilgu laiku saņemties), bērnības mīļākā manta ar plakātu ''tev viss sanāks'', Tavs aizvainojums čāpstināja...

Iekšdomas

Domas, kuras ne tikai negribas izteikt verbāli, bet arī negribas atzīt; pievērst tām uzmanību vai aktivizēt, lai dotu tām varu / dzīvību. Piemēram: Neesmu vēl noformulējusi šīs iekšdomas, tās ir pusgatavas. Man ir daudz iekšdomas par atvaļinājumu, pagaidām nezinu galamērķi. Mareks Ruskuls, 2025 g.

Brīvā griba

Tu neesi nācis šeit atpūsties. Tavs iemiesojums uz Zemes, kur, starpcitu, rindā stāv miljardiem dvēseļu, nav paredzēts priekš tā, lai Tu tikai baudītu savu dzīvi. Jā, laimes un atpūtas brīži - protams. Un tajā pašā laikā PAR SPĪTI. Dzīve ir kā nebeidzams ''jā, un...'' teikums, kas Tev jāpabedz. Tev ir šie apstākļi, jā un.. Tu...

Īsa pamācība kā sagraut smilšu pilis

Tā bija pusstunda. I Atpazīsti, ka tas ir tikai tavā galvā Es uzkāpu uz sava torņa pēdējā pakāpiena. Es zināju, ka tas ir pēdējais, jo vairs nebija spēka būvēt. Tā visa smilšu pils lieta patiesībā bija jau kā jenga puzle, kur no augšas skatoties apakša bija miglā un augšā gaiss pavisam retināts, tāpat kā atstarpes...

Tramplīna potenciāls

Es atrodu sevi! Es pazaudēju sevi... Es atrodu sevi? Es pazaudēju sevi! Es atrodu sevi. Es pazudēju sevi? Stāvu blakus augstam dzīvžogam - tieši pāris metrus augstākam kā es. Es it kā zinu, ka aiz tā ir mans potenciāls, bet esmu to redzējusi tikai palecoties. Vēl var nedaudz vairāk redzēt atkāpjoties, kad it kā paveras...

Turp – atpakaļ

Tu meklēji sevi īstajās vietās un atradi mazajās lietās. Tu arī meklēji sevi svešās vietās un atradi sevi tāpat. Tu atradi sevi, lai gan ilgi staigāji apkārt domājot, ka tas ir pagaidu variants. Meklēji lielāku taisnību kā to, kas jau ir Tevī. Tev ir kauns, ka tik ilgi staigāji. Tev varbūt ir skumji, ka tik...

Melanholija

Manas bezgalīgi dziļās skumjas. Es Tevi dažreiz jūtu kā klusumu, kas smacē un nebeidzami spiež ārā gaisu no telpas. Dažreiz kā rāmu ūdens virsmu, ko negribas iztraucēt, bet drīzāk gremdēties plašumā. Tu esi mana netveramā sastāvdaļa - maldinoši silts, smags, dzēlīgs, izturīgs miers. Es nevaru Tevi izraudāt vai norīt. Man bieži Tevi satiekot ir sajūta...

Tu esi?

Tu neesi nekas konkrēts un ar sasniegumiem pierādāms. Tu parādies tajā kā pasaule paliek pēc Tevis - cilvēku mainītos darbos, vārdos, ādā. Tu katru dienu esi cits (vai vismaz vari būt). Tu esi tajā kā Tu domā, nevis lielos darbos. Lielos darbus veic Tu kā lielais cilvēks - pierādāms un reāls. Tikmēr Tu kā mazais...

Caur mīlestības pirzmu

Esmu dzirdējusi, ka cilvēki iet vējainās naktīs pie jūras, kad ir lieli viļņi un kliedz, lai atbrīvotos no bailēm, dusmām, skumjām. Protams, es jau nekad neesmu gribējusi būt tas cilvēks, kas tā dara. Īstenībā ja pietiekami ilgi neizkliedzas, tad tas iekšējais izmisums aiziet kaut kur citur. Tas paslēpjas un tad gaida, gaida. Ja ļoti labi...