–

Pēc vairākām reizēm mēģinot neieskriet sienā, atradu atšķirību starp miera esamību un centieniem bēgot kaut ko iemācīties.

Ir divas dažādas lietas – gribēt tāpat palikt ar sevi vienatnē un censties apgūt kaut ko no kā izvairies. Prasmi būt ar cilvēkiem var pilnveidot esot starp tiem un arī aizbēgot. Mūsdienās ”aizbēgt” – meklēt sevi dabā, tehnikā, atkarībās, slimībās uz ilgāku laiku.  Pēc tam gan noteikti jāsludina, cik ļoti iemācījies eksistēt cilvēces absurdajā kopumā. Tas ir gandrīz veiksmīgs pašapmāns līdzīgi kā iet uz svaru zāli, lai uzbūvētu muskuļus, bet tos nepielietot – dekorācijai ļoti labi un citi apbrīnos, bet reālu pielietojumu nerod. Tā nu tu sēdi, skaisti un apgaroti, bet nav ar ko dalīties, jo, nu, tie citi vispār nesaprot. Tā pazaudē draugus, sevi, lai uzbūvētu citu esamību, cerot, ka nesabruks. Arī tie, kas devušies tālos ceļojumos (to starpā es), kuriem labāki šķiet jūras un meži kā cilvēku drūzmas, jo kopumā neviens nav vajadzīgs – ja tiešām neviena nebūtu, tad nebūtu no kā bēgt un mēs paliktu uz vietas. Arī sakot, ka kaut kas nav nepieciešams – bez tā nav ko zaudēt.

Esam viens otram vajadzīgi gribam to vai nē – burtiski un vārdiski – tas ir pa īstam.

Kopš mainīju savu attieksmi – mainījās apkārtne un ar banāliem tekstiem daudz nav ko, tāpēc vēlu katram pašam atrast noderīgo.