Dzīve

Kaut kādu iemeslu dēļ, daži ieraksti ir grūtāk veidojami kā citi. Varbūt tas šoreiz ir absolūtais laika deficīts, darbs vai jebkas cits, ko varētu kvalificēt kā attaisnojumu. Tu zini, mam, bet man šķiet, ka svārki meitenēm dejošanā domāti, lai būtu, pie kā pieturēties. Kamēr rokas salst kabatās, jo pēkšņi ir sākušas apledot peļķes, varu tikai...

Mazāk/vairāk

Es to nedomāju tik nopietni kā viņa/viņš. Izmērīji ar lineālu? Centimetros, milimetros vai tomēr svēri? Viss ir pašos, nevis otrā. Rodas iespaids, ka vērtīgāk gandrīz vai vispār nedomāt, jo apkārtne mūs veido, tāpēc tam vienīgi jāļaujas un jādzīvo tagadnē. Konkrētā brīdī jārīkojas atbilstoši – vēlāk to izvērtēt nav vērts, jo tas jau ir bijis un tad...

Laiks ir tagad

Es nezinu.  Agrāk bija grūti teikt, ka kaut ko nezinu, bet šobrīd pat jūtos pat nepieklājīgi laimīga brīžos, kad varu tā atbildēt, jo tas ir tik brīvi un vienkārši – nezināt. Jo vairāk mēs zinām, jo vairāk nezinām. Jo vairāk esmu apguvusi kādu lauku, jo vairāk saprotu, ka, līdz ko kaut ko saņem, tas jau...

Izvēle

Katram ir sava izvēle. Lielākā mācība, atklājums un grūtākais, ko nācies pieņemt. Katram tā piemīt un ir tiesības uz to. Ja gribēs – atnāks, gribēs - aizies. Noslēpums ir atklāts - neviens nav vainīgs. Lai gan varētu teikt, ka to jau sapratu, kopš mācījos pamatskolā, patmīlīgi smaidot, bet, līdz patiesām darbībām un pārliecībai par to, izrādījās tālāks ceļš,...