Kam man to vajag? Un ko uzsvērt vairāk - man vai vajag? Līdzcietība. Jaunrade. Apziņa.
^^^
Paņemiet striķi, sasieniet mezglos, uzvelciet jaunas drēbes! Savelciet ciešāk, uzņemiet smaidus, aizvelciet mani uz mēness!
Domas
Kā var cilvēks uzrakstīt grāmatu par savām domām? Tas ir tik stulbi. Kad viens teikums var pārtapt strīdā, tad, iespējams, ir trāpīts sāpīgajā tēmā. Neskatoties uz to, ka šodien aizskart sāpīgās tēmas, ja sāp gandrīz viss (ģimene, draugi, karjera, izaugsme, paši), ir gandrīz tāpat kā netīšām uzlikt roku kādam, kurš vasarā apdedzinājis muguru saulē, jo it kā nojautu, bet nevarēju... Continue Reading →
Teorija pret Praksi
Teorijā visi ir gudri līdz pienāk prakse. Sāc. Robežšķirtne. Dīvānam jānomaina pārvalks. To var darīt, pārdomājot katru vīli, šuves, vai arī kā parastu ikdienas daļu, kas sagādā vienkāršu gandarījumu. Pūšam no mušām ziloņus. Ieguldām sīkumos. Bezgalīgos sīkumos un aizelsušies stāstām, cik daudz darām. Kā tantes par saviem kaķiem dārzā, kas ir izdarījuši tik daudz, bet... Continue Reading →
14.11
Cenšoties dzīvot un it kā vadoties pēc moto ,,Tver mirkli!’’, tikai tagad, šķiet, saprotams, ka tas ir jāmācās. Ne jau ar cilvēka pirkstiem ir iespējams to izdarīt - jāaudzē garīgie turekļi(tverekļi), lai mirkli iemācītos kaut apskatīt. Tas nemaz nav tik viegli - to noķert - vispirms jāsaprot, kāds tas izskatās, cik tas ir liels vai... Continue Reading →
07.11
Medus laiks, kad mēness oranžā pakavā vertikāli ar smailajiem galiem staigā pa tumsu. Zelta zvaigznes, šķiet, rudenī arī mazliet izbalo, jo arī nav vienaldzīgas pret to, ka vasara aizgājusi un tuvojas ziema. Mīlestība ir darbība. Un ja nu nē, nevis jā? Bet, ja pati īstenība ir koordinātu plaknes nulles punkts (kā atskaites vieta, ne neitralitāte),... Continue Reading →