Kad ārā ir negaiss, (parasti) jāslēpjas. Un ja nu tas nav laikapstāklis, kas pāries, bet ceļabiedrs - vētra Kāpēc slēpties, ja dzīvē kā grāmatā vai filmā nav ''beigu'' un katrs ''beigas'' ir jauns sākums, kas bieži tiek jaukts ar ieilgušām sekām, kad jau sen jāpriecājas. Nekas neizskan - mēs maināmies, degam līdz ar. Grūtības pārvērt par izaicinājumu un... Continue Reading →