Izstieptas un saķepušas laika šķipsnas jau smaržo. Paskatoties pa logu redzi, ka ir mēnesis - viens pats. Un putni un taureņi, kas lido garām, tad atlido, ielido, palido. Visi salidojuši galvā, bet apkārtējie brīnās, kāpēc trūkst teikumos vārdi, plīst trauki vai aizmirstas lieks vads. Lai arī kāds nogurums guļ uz pleciem, kas spiež plakstiņus vairāk uz... Continue Reading →