17.03

Kas atstāj savu garīgo mantojumu, tas ir laimīgs. Pēc definīcijas: Radīt jaunas idejas citos no jau paša veiktā, spējot turpināt un attīstīt sākotnējo ieceri tai nemitīgi turpinot atzaroties un katram audzējot savu neatņemamo posmu, bez kura iepriekšējam nebūtu jēgas un nākamais nevarētu sākties.

12.03

Kaut kur pa vidu (kad jātiek pāri pusei) nezinkāpēc vienmēr izrādās, ka Tu esi vienīgais, kas stāv sev pašam ceļā un spēcīgākais atbalsts vienlaikus.

11.03

Mēs nevaram mainīt cilvēkus - tie nemainās - vien kļūst par to, kam jābūt.

10.03

Kā saka, tā ir - pasaulē tik daudz taisnību, ka var sajukt prātā, ja nav pašam savējās.

07.03

Tas, kam patiesi jāatgriežas, atgriezīsies atkal un atkal (un atkal) līdz apnikumam; pieņems jaunā formu, lai gan šķietami nesasniedzams, atrodot savus ceļus, kamēr nolaistām rokām spēsi vien smaidīt par tikšanos.

05.03

Atrast ceļabiedru un braukt tālu, novērtēt iespējas, turēties, apzināties.

Create a website or blog at WordPress.com

Up ↑

Design a site like this with WordPress.com
Get started