Ziemā, kad kokiem nokritušas lapas, tie ļoti līdzinās tukšiem vīnogu ķekariem. Vērojot kā krīt sniegts rīta klusumā, kamēr vēl gultas palagi ir silti un acis tikko sāk uztvert šodienu, nonāku pie savādas atklāsmes - man pietrūkst mazo, brašo putnu dziesmas kokos, kas piesauc jaunu dienas sākumu. Tagad ir lielas pilsētas kaijas, vārnas un ar maizi... Continue Reading →