Ar nodomu

Ikviens darījums, izvēle vai laika plānošana ir radošs process. Kad kaut kas nesanāk, tad viens no ieteikumiem mēdz būt ''uzraksti par to'' vai ''izraksti sāpes'' un tad es sāku domāt kā tad ir - uzrakstīt vai izrakstīt? Vai ir tā, ka izrakstot sāpes teksts ir vienkāršs un vājš, bet uzrakstot pārdomāts un radošs? Man šķiet es... Continue Reading →

..

Laikā, kad ir tik daudz ir tik maz. Kad tev rāda, cik apkārt daudz vari ņemt, darīt, radīt, tērēt ir sarežģīti sevi nesalīdzināt. Ar ko? Ar to kā tev nav, jo tu redzi, kas vēl ir. Un cilvēka dabā taču ir nemitīgi gribēt vairāk.

Pārmaiņu terapija

Kopjot augus mēs tiem veltām rūpes un bieži arī mīļus vārdus. "Lai labāk aug" kā saka un arī "Lai ir vieta kur izplesties". Tā uz palodzes esam iemanījušies audzēt tomātus (arī pilsētā), citronus, ziedus, nu, visu. Ir arī tāds joks,  ka cilvēks ir puķe tikai ar sarežģītu raksturu. Un ja nu mēs tiešām esam kā... Continue Reading →

Atspulgs

Ikviens kolektīvs vai draugu loks un īpaši ģimene ir mūsu spogulis, kurā ielūkoties, lai redzētu paši sevi ārpus fiziskās formas. Tur mēs esam labos vārdos, īstenotās izvēlēs un atmiņu stāstos. Lai ikvienam prieks ielūkoties savā atspulgā, ko dzīve piedāvā un vienmēr līdzi pavada atziņa, ka brīžos, kad kaut kas neapmierina tu skaites pats sevī un... Continue Reading →

Runā, ka labākās dejas ir vienatnē un tā it kā neviens neskatītos. Ļaujoties savam (lai arī cik banāli) sirds ritmam. Tāda mūzika sen nav skanējusi, kas liktu rakstīt tā it kā neviens nelasītu manas ikdienas laimes, varoņdarbus un sāpes. Un tomēr kad tālumā dzirdu kāda pildspalvu skrāpējot lapas reljefu man pārskrien tirpas, bet rokas savelkas... Continue Reading →

Create a website or blog at WordPress.com

Up ↑

Design a site like this with WordPress.com
Get started