Brauciens nr. 9

Es vakar mēģināju aizbēgt no mājām, taču īsti nezinu, vai vakardiena bija manā pagājušā dzīvē vai pirms pāris gadiem. Un vai mēs katrs neesam kādā brīdī uzrakstījuši zīmīti ''es aizeju'', kaut tikai domās.. Īstenībā jau visa diena iet meklējot sajūtu pie kuras atgriezties. Mēs ejam mājās ar katru soli, ko speram pāri slieksnim un alkstam... Continue Reading →

Sala

Man ir sajūta, ka visu dzīvi esmu izvēlējusies kādu citu sevis vietā līdz nonācu uz salas, kur pēc saulrieta apstājas laiks un astoņas stundas šķiet kā puse no vienas. Tajā papildina, nevis atņem; piedāvā, nevis pārdod. Uz salas var runāt tikai taisnību, tāpēc sirdij ir viegli un aukstais nakts gaiss ir meditācija noslēgtai dvēselei. Pazūd... Continue Reading →

Create a website or blog at WordPress.com

Up ↑

Design a site like this with WordPress.com
Get started