Mirkļi

Tie ir tie mazie Strīdīgie, bet patiesie Mīļie Netveramie Garlaicīgie Lielie un nozīmīgie Pārāk smagie Ļoti steidzīgie Pirmie vai pēdējie Izstieptie Skrienošie Pastāvīgi mainīgie

Domu gājiens

Dažreiz es gribētu tevi paņemt līdzi un aizvest tur, kur es parasti varu nonākt tikai viena.Tā ir tāda vieta no kurienes nemaz tā īsti atgriezties nevar, vienmēr viens rokas pirksts paliek pieskāries. Mani soļi upes krastā atstāj dziļas pēdas slapjā zālē. Tur neviens cits nav staigājis - tā ir mana upe. Tie ir mani koki.... Continue Reading →

Laipni lūgti

Mans blogs man ir bijusi svēta lieta - rādīt tikai dažiem tiem un vispār tas ir ļoti privāti. Un vēl! Vai es pati vēl varu rakstīt latviski? Bet es padomāju 6 gadus un sapratu, ka nav nekā labāka. Tā kā es esmu šeit, lai to darītu.

Create a website or blog at WordPress.com

Up ↑

Design a site like this with WordPress.com
Get started