Dažreiz es gribētu tevi paņemt līdzi un aizvest tur, kur es parasti varu nonākt tikai viena.Tā ir tāda vieta no kurienes nemaz tā īsti atgriezties nevar, vienmēr viens rokas pirksts paliek pieskāries. Mani soļi upes krastā atstāj dziļas pēdas slapjā zālē. Tur neviens cits nav staigājis - tā ir mana upe. Tie ir mani koki.... Continue Reading →