Tu neesi nekas konkrēts un ar sasniegumiem pierādāms. Tu parādies tajā kā pasaule paliek pēc Tevis - cilvēku mainītos darbos, vārdos, ādā. Tu katru dienu esi cits (vai vismaz vari būt). Tu esi tajā kā Tu domā, nevis lielos darbos. Lielos darbus veic Tu kā lielais cilvēks - pierādāms un reāls. Tikmēr Tu kā mazais... Continue Reading →
Caur mīlestības pirzmu
Esmu dzirdējusi, ka cilvēki iet vējainās naktīs pie jūras, kad ir lieli viļņi un kliedz, lai atbrīvotos no bailēm, dusmām, skumjām. Protams, es jau nekad neesmu gribējusi būt tas cilvēks, kas tā dara. Īstenībā ja pietiekami ilgi neizkliedzas, tad tas iekšējais izmisums aiziet kaut kur citur. Tas paslēpjas un tad gaida, gaida. Ja ļoti labi... Continue Reading →
Intervāls
Mēs esam mūzikas intervāli, kas meklē harmoniju. Tā taču saka - dzīvei jābūt harmonijā ar...? Jo visam citām arī ir savs intervāls.Katrs intervāls skan kā laiks, kas pavadīts uz zemes, bīdot noti pa notij uz priekšu. Tā mēs skanam viens virs otra neskaitāmās dimensijās.Meklējot savu pilnīgo un laikam līdzi mainīgo. Kā lai atrod intervālu kas... Continue Reading →