Caur mīlestības pirzmu

Esmu dzirdējusi, ka cilvēki iet vējainās naktīs pie jūras, kad ir lieli viļņi un kliedz, lai atbrīvotos no bailēm, dusmām, skumjām. Protams, es jau nekad neesmu gribējusi būt tas cilvēks, kas tā dara. Īstenībā ja pietiekami ilgi neizkliedzas, tad tas iekšējais izmisums aiziet kaut kur citur. Tas paslēpjas un tad gaida, gaida. Ja ļoti labi... Continue Reading →

Create a website or blog at WordPress.com

Up ↑

Design a site like this with WordPress.com
Get started