Melanholija

Manas bezgalīgi dziļās skumjas. Es Tevi dažreiz jūtu kā klusumu, kas smacē un nebeidzami spiež ārā gaisu no telpas. Dažreiz kā rāmu ūdens virsmu, ko negribas iztraucēt, bet drīzāk gremdēties plašumā. Tu esi mana netveramā sastāvdaļa - maldinoši silts, smags, dzēlīgs, izturīgs miers. Es nevaru Tevi izraudāt vai norīt. Man bieži Tevi satiekot ir sajūta...