Tu it kā pieņem lēmumu, bet neko nedari. Ambivalenta lojalitāte: Tu esi lojāls visām iespējām, tāpēc reāli nevienai. Pieņemot dekoratīvus lēmumus Tu pasaki “jā”, bet neatcel “nē”. Eksistenciāls limbo ir dārgs sporta veids. Tā pamatā ir izvairīšanās caur pus-darbību (angliski ''half-ass'' ) un reti kurš cilvēks mūsdienās tajā nav eksperts. Kā zināt vai Tu esi... Continue Reading →
Iepūt gaisu labās lietās
Beidzot Tevi kāds izvēlējās un uzlika uz savas skatuves, jo viņiem patīk kā un ko Tu dari. Un lai gan Tu gaidīji citu publiku, pirmajās rindās sēdēja Tavas bailes ar binokli rokās (lai redzētu visas grumbas, jo Tev tas prasīja tik ilgu laiku saņemties), bērnības mīļākā manta ar plakātu ''tev viss sanāks'', Tavs aizvainojums čāpstināja... Continue Reading →
Iekšdomas
Domas, kuras ne tikai negribas izteikt verbāli, bet arī negribas atzīt; pievērst tām uzmanību vai aktivizēt, lai dotu tām varu / dzīvību. Piemēram: Neesmu vēl noformulējusi šīs iekšdomas, tās ir pusgatavas. Man ir daudz iekšdomas par atvaļinājumu, pagaidām nezinu galamērķi. Mareks Ruskuls, 2025 g.
Brīvā griba
Tu neesi nācis šeit atpūsties. Tavs iemiesojums uz Zemes, kur, starpcitu, rindā stāv miljardiem dvēseļu, nav paredzēts priekš tā, lai Tu tikai baudītu savu dzīvi. Jā, laimes un atpūtas brīži - protams. Un tajā pašā laikā PAR SPĪTI. Dzīve ir kā nebeidzams ''jā, un...'' teikums, kas Tev jāpabedz. Tev ir šie apstākļi, jā un.. Tu... Continue Reading →