Pārmaiņu terapija

Kopjot augus mēs tiem veltām rūpes un bieži arī mīļus vārdus. "Lai labāk aug" kā saka un arī "Lai ir vieta kur izplesties". Tā uz palodzes esam iemanījušies audzēt tomātus (arī pilsētā), citronus, ziedus, nu, visu. Ir arī tāds joks,  ka cilvēks ir puķe tikai ar sarežģītu raksturu. Un ja nu mēs tiešām esam kā...

+

Kad ārā ir negaiss, (parasti) jāslēpjas. Un ja nu tas nav laikapstāklis, kas pāries, bet ceļabiedrs - vētra Kāpēc slēpties, ja dzīvē kā grāmatā vai filmā nav ''beigu'' un katrs ''beigas'' ir jauns sākums, kas bieži tiek jaukts ar ieilgušām sekām, kad jau sen jāpriecājas.  Nekas neizskan - mēs maināmies, degam līdz ar. Grūtības pārvērt par izaicinājumu un...

“

Es teicu, kā man likās, tāpēc nemeloju. Lai gan tā nebija taisnība - tā bija mana patiesība.

1 pret 1

Kur Tu atrodies? -Šeit. Kas Tu esi? -Šis brīdis.

Lai

Ja vēl labāk un vairāk padomā, tad katrs cilvēks sanāk laiks. Tu arī esi laiks, jo sastāvi no tā un visa, kas tajā bijis. 8:50pm Laiks ir viss, kas mums ir un viss, kas mums ir vajadzīgs Mēs esam sekunžu kopumi, kas varbūt kādā brīdī izklausās vai skan līdzīgi un dzird viens otru.

=

Vai tas ir izmainījis to, kā Tu skaties uz dzīvi un atstās neizdzēšamu iespaidu? 

Domas

Kā var cilvēks uzrakstīt grāmatu par savām domām? Tas ir tik stulbi. Kad viens teikums var pārtapt strīdā, tad, iespējams, ir trāpīts sāpīgajā tēmā. Neskatoties uz to, ka šodien aizskart sāpīgās tēmas, ja sāp gandrīz viss (ģimene, draugi, karjera, izaugsme, paši), ir gandrīz tāpat kā netīšām uzlikt roku kādam, kurš vasarā apdedzinājis muguru saulē, jo it kā nojautu, bet nevarēju...

Teorija pret Praksi

Teorijā visi ir gudri līdz pienāk prakse. Sāc. Robežšķirtne. Dīvānam jānomaina pārvalks. To var darīt, pārdomājot katru vīli, šuves, vai arī kā parastu ikdienas daļu, kas sagādā vienkāršu gandarījumu.  Pūšam no mušām ziloņus. Ieguldām sīkumos. Bezgalīgos sīkumos un aizelsušies stāstām, cik daudz darām. Kā tantes par saviem kaķiem dārzā, kas ir izdarījuši tik daudz, bet...

Dzīve

Kaut kādu iemeslu dēļ, daži ieraksti ir grūtāk veidojami kā citi. Varbūt tas šoreiz ir absolūtais laika deficīts, darbs vai jebkas cits, ko varētu kvalificēt kā attaisnojumu. Tu zini, mam, bet man šķiet, ka svārki meitenēm dejošanā domāti, lai būtu, pie kā pieturēties. Kamēr rokas salst kabatās, jo pēkšņi ir sākušas apledot peļķes, varu tikai...

Mazāk/vairāk

Es to nedomāju tik nopietni kā viņa/viņš. Izmērīji ar lineālu? Centimetros, milimetros vai tomēr svēri? Viss ir pašos, nevis otrā. Rodas iespaids, ka vērtīgāk gandrīz vai vispār nedomāt, jo apkārtne mūs veido, tāpēc tam vienīgi jāļaujas un jādzīvo tagadnē. Konkrētā brīdī jārīkojas atbilstoši – vēlāk to izvērtēt nav vērts, jo tas jau ir bijis un tad...