Dzīveskoks

Iedomājies, ka Tu esi koks un audz no sēklas. Vispirms cauri pusaudžu brikšņiem pirms pacelies virs sūnu un nezāļu garuma, sliktiem ieradumiem un pārmetumiem nevietā. Tad stāds, kas cenšas atrast savu vietu, kamēr kļūsti par kaut ko ar mērķi un amatu. Kad sāc nojaust, ka esi savienots ar sauli un Gaisma liek tev augt, tad...

Brauciens nr. 9

Es vakar mēģināju aizbēgt no mājām, taču īsti nezinu, vai vakardiena bija manā pagājušā dzīvē vai pirms pāris gadiem. Un vai mēs katrs neesam kādā brīdī uzrakstījuši zīmīti ''es aizeju'', kaut tikai domās.. Īstenībā jau visa diena iet meklējot sajūtu pie kuras atgriezties. Mēs ejam mājās ar katru soli, ko speram pāri slieksnim un alkstam...

Sala

Man ir sajūta, ka visu dzīvi esmu izvēlējusies kādu citu sevis vietā līdz nonācu uz salas, kur pēc saulrieta apstājas laiks un astoņas stundas šķiet kā puse no vienas. Tajā papildina, nevis atņem; piedāvā, nevis pārdod. Uz salas var runāt tikai taisnību, tāpēc sirdij ir viegli un aukstais nakts gaiss ir meditācija noslēgtai dvēselei. Pazūd...

Ar nodomu

Ikviens darījums, izvēle vai laika plānošana ir radošs process. Kad kaut kas nesanāk, tad viens no ieteikumiem mēdz būt ''uzraksti par to'' vai ''izraksti sāpes'' un tad es sāku domāt kā tad ir - uzrakstīt vai izrakstīt? Vai ir tā, ka izrakstot sāpes teksts ir vienkāršs un vājš, bet uzrakstot pārdomāts un radošs? Man šķiet es...

..

Laikā, kad ir tik daudz ir tik maz. Kad tev rāda, cik apkārt daudz vari ņemt, darīt, radīt, tērēt ir sarežģīti sevi nesalīdzināt. Ar ko? Ar to kā tev nav, jo tu redzi, kas vēl ir. Un cilvēka dabā taču ir nemitīgi gribēt vairāk.

Pārmaiņu terapija

Kopjot augus mēs tiem veltām rūpes un bieži arī mīļus vārdus. "Lai labāk aug" kā saka un arī "Lai ir vieta kur izplesties". Tā uz palodzes esam iemanījušies audzēt tomātus (arī pilsētā), citronus, ziedus, nu, visu. Ir arī tāds joks,  ka cilvēks ir puķe tikai ar sarežģītu raksturu. Un ja nu mēs tiešām esam kā...

Atspulgs

Ikviens kolektīvs vai draugu loks un īpaši ģimene ir mūsu spogulis, kurā ielūkoties, lai redzētu paši sevi ārpus fiziskās formas. Tur mēs esam labos vārdos, īstenotās izvēlēs un atmiņu stāstos. Lai ikvienam prieks ielūkoties savā atspulgā, ko dzīve piedāvā un vienmēr līdzi pavada atziņa, ka brīžos, kad kaut kas neapmierina tu skaites pats sevī un...

◎

Runā, ka labākās dejas ir vienatnē un tā it kā neviens neskatītos. Ļaujoties savam (lai arī cik banāli) sirds ritmam. Tāda mūzika sen nav skanējusi, kas liktu rakstīt tā it kā neviens nelasītu manas ikdienas laimes, varoņdarbus un sāpes. Un tomēr kad tālumā dzirdu kāda pildspalvu skrāpējot lapas reljefu man pārskrien tirpas, bet rokas savelkas...

Ej

Ir dienas, kad man gribas nest akmeņus rokās Tikai tāpēc, ka varu, nekas cits Gribas akmeņus rokās nest Lai tos vēlreiz nomestu un atkal paceltu Tas arī viss

12.02

Ziemā, kad kokiem nokritušas lapas, tie ļoti līdzinās tukšiem vīnogu ķekariem. Vērojot kā krīt sniegts rīta klusumā, kamēr vēl gultas palagi ir silti un acis tikko sāk uztvert šodienu, nonāku pie savādas atklāsmes - man pietrūkst mazo, brašo putnu dziesmas kokos, kas piesauc jaunu dienas sākumu. Tagad ir lielas pilsētas kaijas, vārnas un ar maizi...