Teorija pret Praksi

Teorijā visi ir gudri līdz pienāk prakse. Sāc. Robežšķirtne. Dīvānam jānomaina pārvalks. To var darīt, pārdomājot katru vīli, šuves, vai arī kā parastu ikdienas daļu, kas sagādā vienkāršu gandarījumu.  Pūšam no mušām ziloņus. Ieguldām sīkumos. Bezgalīgos sīkumos un aizelsušies stāstām, cik daudz darām. Kā tantes par saviem kaķiem dārzā, kas ir izdarījuši tik daudz, bet...

14.11

Cenšoties dzīvot un it kā vadoties pēc moto ,,Tver mirkli!’’, tikai tagad, šķiet, saprotams, ka tas ir jāmācās. Ne jau ar cilvēka pirkstiem ir iespējams to izdarīt -  jāaudzē garīgie turekļi(tverekļi), lai mirkli iemācītos kaut apskatīt. Tas nemaz nav tik viegli - to noķert - vispirms jāsaprot, kāds tas izskatās, cik tas ir liels vai...

07.11

Medus laiks, kad mēness oranžā pakavā vertikāli ar smailajiem galiem staigā pa tumsu. Zelta zvaigznes, šķiet, rudenī arī mazliet izbalo, jo arī nav vienaldzīgas pret to, ka vasara aizgājusi un tuvojas ziema. Mīlestība ir darbība. Un ja nu nē, nevis jā? Bet, ja pati īstenība ir koordinātu plaknes nulles punkts (kā atskaites vieta, ne neitralitāte),...

Dzīve

Kaut kādu iemeslu dēļ, daži ieraksti ir grūtāk veidojami kā citi. Varbūt tas šoreiz ir absolūtais laika deficīts, darbs vai jebkas cits, ko varētu kvalificēt kā attaisnojumu. Tu zini, mam, bet man šķiet, ka svārki meitenēm dejošanā domāti, lai būtu, pie kā pieturēties. Kamēr rokas salst kabatās, jo pēkšņi ir sākušas apledot peļķes, varu tikai...

Mazāk/vairāk

Es to nedomāju tik nopietni kā viņa/viņš. Izmērīji ar lineālu? Centimetros, milimetros vai tomēr svēri? Viss ir pašos, nevis otrā. Rodas iespaids, ka vērtīgāk gandrīz vai vispār nedomāt, jo apkārtne mūs veido, tāpēc tam vienīgi jāļaujas un jādzīvo tagadnē. Konkrētā brīdī jārīkojas atbilstoši – vēlāk to izvērtēt nav vērts, jo tas jau ir bijis un tad...

Laiks ir tagad

Es nezinu.  Agrāk bija grūti teikt, ka kaut ko nezinu, bet šobrīd pat jūtos pat nepieklājīgi laimīga brīžos, kad varu tā atbildēt, jo tas ir tik brīvi un vienkārši – nezināt. Jo vairāk mēs zinām, jo vairāk nezinām. Jo vairāk esmu apguvusi kādu lauku, jo vairāk saprotu, ka, līdz ko kaut ko saņem, tas jau...

Izvēle

Katram ir sava izvēle. Lielākā mācība, atklājums un grūtākais, ko nācies pieņemt. Katram tā piemīt un ir tiesības uz to. Ja gribēs – atnāks, gribēs - aizies. Noslēpums ir atklāts - neviens nav vainīgs. Lai gan varētu teikt, ka to jau sapratu, kopš mācījos pamatskolā, patmīlīgi smaidot, bet, līdz patiesām darbībām un pārliecībai par to, izrādījās tālāks ceļš,...

Ilūzijas (īstie cilvēki un radītie)

Piesardzībai vienmēr ir jābūt un galējības ir kaitīgas veselībai, tomēr, atkarībā no perspektīvas, viss kļūst kaitīgs un drošas ir tikai dzīves beigas. Sekojot līdzi tam, ka pēdējā laikā uzkrītoši daudz klausos par ciešanām, kas droši vien ir masveida rudens depresijas vēstnesis, tad pretstatā arī netrūkst argumentu, ka tās ir attīrošas. Kā gan citādāk, ja ne ciešot,...

Posmi

Par dzīvi uzdodu daudz jautājumu, jo es arī gribu noskaidrot to, ko kāds jau zina, lai varētu kopīgi apspriest, cik maz saprotam. Kāpēc man ir noteikta attieksme, aizspriedumi un priekšnojautas par to, par ko man nav ne jausmas un es pati skrienu pa priekšu tam, ko nezinu? Kur es atrodos tajā brīdī? Rādās, ka tagad...

Dārzs

Man pieder tikai Putniem pilns dārzs Tie parādas tad Kad neviena nav klāt   Ja atvērsi vārtus, Visi būs prom Un redzēsi Vienīgi kokus   Man pieder tikai Putniem pilns dārzs Nestaigā cauri Jo man tas ir dārgs